Noslēgušās radošās darbnīcas “Bāriņtiesu un sociālo dienestu darbinieku sadarbības uzlabošanas un vienotas izpratnes veicināšanas ģimeņu ar bērniem atbalstam"

Bērnu aizsardzības centrs (turpmāk – Centrs) 2024. gadā organizēja radošo darbnīcu ciklu “Bāriņtiesu un sociālo dienestu darbinieku sadarbības uzlabošanas un vienotas izpratnes veicināšanas ģimeņu ar bērniem atbalstam”, kura laikā bāriņtiesu un sociālo dienestu speciālistiem bija iespēja pilnveidot un attīstīt savstarpējo sadarbību vienas pašvaldības ietvaros. Darbnīcu ietvarā bija iespēja iepazīties ar citu novadu darbiniekiem, apmainīties ar labās prakses piemēriem, kā arī pilnveidot zināšanas, nodrošinot veiksmīgu un efektīvu sadarbību bērnu tiesību aizsardzībā.

Radošo darbnīcu mērķis bija veicināt un attīstīt bāriņtiesu un sociālo dienestu speciālistu savstarpējo sadarbību un zināšanas, lai veidotu vienotu izpratni par bērna tiesību aizsardzības prioritāti un veicamajām darbībām, lai novērstu bērna šķiršanu no ģimenes vai nodrošinātu efektīvu, savlaicīgu bērna tiesību pārkāpumu novēršanu. Šajā pasākumā īpaši ir izcelta pozitīvas sadarbības nozīme, ātra un efektīva informācijas apmaiņa par ģimenēm, kurās pastāv riski pilnvērtīgai bērnu aprūpei un audzināšanai.

2024. gadā radošajās darbnīcās piedalījās 176 bāriņtiesu un sociālo dienestu darbinieki no 18 pašvaldībām. Par radošo darbnīcu norisi un satura aktualitāti saņemtas pozitīvas atsauksmes no dalībniekiem. Speciālisti īpaši uzsvēra darbnīcu vērtīgo pienesumu, ko sniedza grupu darbi, kad tika izskatīts konkrēts  gadījums un tā risināšanas ceļi tika analizēti.  

Pirms radošajām darbnīcām, dalībnieki, kuri pieteica dalību, tika lūgti aizpildīt anketu, iezīmējot konkrēto problemātiku sadarbībā savā pašvaldībā. Gan bāriņtiesu, gan sociālo dienestu pārstāvji anketēšanā kopumā norāda, ka ir sadarbības grūtības ar citām iestādēm un ir ieinteresēti pilnveidot sociālā dienesta un bāriņtiesas savstarpējo sadarbību. Dalībnieki norāda, ka ir grūtības ar institūciju profesionālajām robežām, savstarpēju komunikāciju, attieksmi, speciālistu trūkumu, neizpratni par kompetencēm. Darbu ietekmē atšķirīgi viedokļi un atbildības jautājumi, pakalpojumu nepieejamība un neatbilstība klientu vajadzībām.

Bāriņtiesu un sociālo dienestu biežāk paustās atziņas pēc radošajām darbnīcām (apkopojums):

Centra secinājumi:

Ir svarīgi turpināt rīkot kopējas klātienes apmācības/seminārus/ radošās darbnīcas vienas vai starp novadu un pašvaldības bāriņtiesas un sociālā dienesta darbiniekiem jautājumos, kur nepieciešama abu iestāžu cieša sadarbība. Tādējādi:

1. tiek veicināta vienota izpratne starp darbiniekiem, kas praksē atvieglo sadarbību, jo ir vienota izpratne par sadarbības jautājuma nozīmību un tā formu;
2. iespēja paplašināt kolēģu savstarpējo pazīšanos gan vienas iestādes, gan citas iestādes lokā, jo dalībnieki atzinīgi novērtēja satikšanos ar citas iestādes kolēģiem ar ko ikdienā nestrādā vienā iestādē;
3. tiek veicināta savstarpējā komunikācija un savstarpējās sadarbība. Piemēram, radošajās darbnīcās viens no grupas uzdevumiem bija risināt individuālo gadījumu, vienoties par izvērtēšanas un lēmuma pieņemšanas ceļu;
4. tiek pilnveidota izpratne par profesionālajām robežām un kompetencēm, kā rezultātā veidojas savstarpēja izpratne par iestādes darbu un sociālā atbalsta pasākumu iespējām pašvaldībā;
5. veicināta izpratne, ka bāriņtiesa un sociālais dienests ir vienlīdzīgi “spēlētāji”, pārstāv vienu pašvaldību un vienlīdzīgi atbildīgi par savas pašvaldības bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu;
6. palīdzēts apzināt savas pašvaldības resursus, iespējas, nepieciešamās attīstības vajadzības.

Svarīgi apmainīties ar citu pašvaldību kolēģu pieredzi – gan labo praksi, gan izaicinājumiem. Tas:

1. paver plašāku iespēju apzināšanos, ko var piedāvāt ģimenēm ar bērniem, kā risināt sociālos gadījumu gadījumus;
2. motivē pārrunāt savas pašvaldības pakalpojumu attīstības nepieciešamību;
3. veidot funkcionējošu savstarpējās sadarbības modeli.

Semināros svarīga centra pārstāvju un vēlama arī LM Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta, kā arī Bērnu un ģimenes politikas departamenta kolēģu klātbūtne, konsultatīvā lomā. Dalībnieki izcili novērtēja D.Vanagas, kā pasākuma vadītājas sniegumu.

Veiksmīga ir pieeja ar grupu darbu, kurā notiek konkrētu, praktisku gadījumu risināšana, kas dalībniekus “atver” reālās situācijas aprakstam un risinājumam tā, kā tas notiktu praksē, nevis sniegtu idealizētas, vēlamas atbildes.

Dalībnieku ieskatā nepieciešamas turpināt organizēt darbnīcas, kas būtu vērstas uz sadarbības jautājumu ar citām iestādēm, piemēram, izglītības iestādi, ģimenes ārstiem, policiju. Tas attiecīgi norāda, ka būtu nepieciešamas rīkot radošās darbnīcas kombinējot ar citām iestādēm.

Bažas rada nevienmērīga izpratne par bērnam drošas un no vardarbības brīvas ģimenes vides nodrošināšanu. Dažās pašvaldības grupu darbā parādījās izteikta vienprātība par to, ka bērns no ģimenes būtu nekavējoties jāšķir, bet savukārt, citās grupās parādījās dažādu atbalsta pasākumu piesaiste, sociālā darba veikšana, lai sniegtu visu nepieciešamo palīdzību vecākam viņa grūtību risināšanā. Līdz ar to diskusijas profesionāļu starpā būtu turpināmas, izceļot labo praksi, kā arī veicinot vienotu izpratni par bērna tiesību prioritāti.

Gan bāriņtiesas, gan sociālie dienesti norādīja, ka īpaši svarīgi būtu rīkot šādas radošās darbnīcas kopā arī ar savas pašvaldības izglītības iestādēm, Pašvaldības policiju un Valsts policiju. Šādas radošās darbnīcas vienas pašvaldības iestādēm nepieciešamas arī citos jautājumos. Radošo darbnīcu pārstāvji īpaši aktualizēja jautājumus par sadarbību:

1. darbā ar bērniem, kuriem ir uzvedības grūtības un atkarību izraisošo vielu lietošanas pieredze;
2. darbā ar vecākiem ar garīga rakstura traucējumiem;
3. darbā “vecāku – strīdnieku” gadījumos.