Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111 (turpmāk – Uzticības tālrunis) no 16. līdz 22. novembrim rīko informatīvo akciju “Pārtrauc klusēšanu!”. Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību seksuālās vardarbības problēmai, aicinot cietušos bērnus, ģimenes locekļus un u.c. sazināties ar Uzticības tālruņa speciālistiem un ziņot par notikušo.
“Seksuālā vardarbība ir smags temats, par kuru runāt reizēm var būt grūti, tādēļ akcijas laikā īpaši aicinām izmantot iespēju sazināties ar Uzticības tālruņa speciālistiem, ne tikai zvanot uz 116111, bet arī rakstot čatā (čata strādā darba dienās no pulksten 12:00 – 20:00, čata logs meklējams mājaslapā www.bti.gov.lv), rakstot uz e-pastu uzticibaspasts116111bti.gov.lv, vai lejupielādējot bezmaksas aplikāciju “Uzticības tālrunis”, caur kuru iespējams sazināties ar Uzticības tālruņa speciālistiem sev vispiemērotākajā un ērtākajā veidā”, skaidro VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Amanda Vēja.
16. novembrī no pulksten 12:00-14:00 uz čata ziņām atbildēs klīniskā psiholoģe, nodibinājuma “Centrs Dardedze” speciāliste Anastasija Pušņakova, kura uzkrājusi lielu pieredzi darbā ar bērnu seksuālas izmantošanas gadījumiem, sniedzot konsultācijas, veicot bērnu psiholoģiskās izpētes un nopratināšanu pēc starptautiski atzītas metodoloģijas. “Centrs Dardedze” īpaši specializējas bērnu seksuālās izmantošanas novēršanas jomā.
Seksuāla vardarbība var atstāt neizdzēšamas un dziļas rētas upura dvēselē. Notikušais nereti bērniem liek justies bezspēcīgiem, dusmīgiem, izmisušiem, bērns var izjust bailes, vainas sajūtu un kaunu, kas bieži vien ir iemesli, kādēļ tiek pieņemts lēmums klusēt. Bažas, ka citi nesapratīs, neticēs, nepalīdzēs var likt bērnam justies vientuļam un neaizsargātam - šīs ir smagas sajūtas, ar kurām bērns nereti cenšas tikt galā viens pats. Bērnam, kurš nesaņem nepieciešamo atbalstu un palīdzību pēc piedzīvotas vardarbības, negatīvās emocijas var kļūt par tik smagu nastu, ka var rasties vēlme darīt sev pāri, sodīt sevi par notikušo, var zust interese par lietām, kas pirms tam bija būtiskas, var zust kontakts ar tuviniekiem un draugiem, rasties suicidālas domas, kā arī parādīties citas apgrūtinošas emocijas un uzvedības modeļi.
Šis gads COVID – 19 pandēmijas dēļ bijis īpaši smags tiem bērniem, kas piedzīvojuši seksuālu vardarbību no radinieku un tuvinieku puses – ieviestie ierobežojumi un mācības no dzīvesvietas pazemināja bērna iespējas izvairīties no kontakta ar varmāku, kas var krasi pasliktināt bērna psihoemocionālo stāvokli. Arī Uzticības tālrunis pavasarī saņēma informāciju par vairākiem gadījumiem, kad bērns jūties tik izmisis un nobijies par iespējamu vardarbības atkārtošanos, ka pieņēmis lēmumu tomēr meklēt palīdzību un ziņot par notikušo.